Resnākā dižliepa Latvijā: apkārtmērs 8,60 m. Domājams, ka tā ir arī pati dižākā liepa Baltijas valstīs, jo nav zināmas resnākas liepas Lietuvā un Igaunijā; tuvākās „konkurentes” aug Polijā. Izcils dižkoks, kas priecē kā īsts dabas brīnums. Laika gaitā iegājies, ka šis dižkoks tiek saukts par Valdemārpils liepu jeb Valdemārpils Elku liepu. Kaut gan pareizāks būtu it kā ne sevišķi labskanīgais Sasmakas liepas nosaukums, jo tā atrodas Sasmakas muižas priekšā, tās parkā, Sasmakas ezera tuvumā. Liepa aug tagadējās Valdemārpils nomalē. Zīmīgi, ka tās stumbra pieaugums pēdējās desmitgadēs vairs būtiski nepalielinās. Jau 1974. gadā dižkoku pētnieks S. Saliņš publicējis ziņas, ka liepas apkārtmērs toreiz ir 8,5 m, kas ir gandrīz tāds pats kā mūsdienās. 1980. gados liepas apkārtmērs gan bija sasniedzis pat 8,80 m, bet pēc kādas vētras postījumiem un stumbra atplīsumiem tās apkārtmērs kļuvis atkal mazāks. Liepas ir ļoti dzīvelīgas, un, ja vien to nepostīs kādas dabas stihijas, tās pieaugums var turpināties.
Stāstījums
Pēc nostāstiem, liepa it kā esot bijusi sens kulta koks, Elku liepa, un tās vecums varētu būt ap 400–500 gadu. Tomēr šaubīgi ir tas, ka grūti iedomāties pagānisku elku koku tieši muižas durvju priekšā, jo arī muižas vecums novērtēts ap 400 gadu. Valdemārpils Elku liepa ir viens no pazīstamākajiem un populārākajiem dižkokiem Latvijā. Pārsteidzoša liepa, kas liek elpai aizrauties ne vien tās resnuma dēļ, bet arī skatoties uz varenajiem zaru žuburiem, kas izlokās pa zemi un ceļas debesīs. Veco elku liepu resnajos stumbros var ieiet iekšā kā mazās svētnīcās, kā mākslas darbnīcās, ko izveidojusi pati daba. Nesteidzieties atstāt koka dobumu, bet rūpīgi aplūkojiet dīvainās izaugumu, saaugumu un māzeru skulptūras, kas veidojas, ķeburainā stumbra milzu caurulei apaugot ar jauno spēcīgo atvašu koksni. Jaunā koksne kā dzīvības pārpilna mīkla kunkuļu kunkuļiem veļas pa vecā stumbra iekšpusi, nesaprazdama, vai pārvērsties saknes vai zaros. Tur veidojas tik fantastiskas plastiskās figūras, ka nenobrīnieties. It kā snaudienā sastingušas pūces, guloši eži un bruņurupuči, lielas ķirzakas un čūskas, velēnu vecīši un milzīgi krupji. Dobumā ir kā seno burvestību mājiņā, kur mīt māņi un senie gariņi.
Latviešu mitoloģijā daiļu tautumeitu salīdzina ar kuplu liepu. Liepa ir sieviešu koks. Meitenēm šūpuļa kārti vienmēr cirta no liepas. Pirti meitenes mazgāšanai kurināja ar liepu malku. Kristībās, meitenīti augšā ceļot, sauca: „Lai kupla kā liepa!”
