Izteiksmīgs, ap 10 m augsts ledāja veidots paugurs, kas atrodas ļoti reljefotā augstienes apvidū. No Vanagkalna paveras teicami skati uz apkārtni vietās, kur tas nav biezi noaudzis ar dažādiem lapu kokiem. No Vanagkalna redzams arī augstienes augstākais kalns — Kamparkalns.
Ir nostāsts, ka tas ir sens upurkalns. Mūsdienās tiek lietots kā neopagāniska kulta vieta. Tā ir arī iecienīta Jāņu svinēšanas vieta. No literatūras avotiem zināms, ka dienvidos šim kalniņam atrodas mazāks, īpatnējas formas uzkalniņš — t. s. Dāvida kalniņš, kas arī, iespējams, saistīts ar senām kulta tradīcijām. Pēc nostāsta netālu atradusies arī Sapņu birzs, kurā zīlnieki senatnē skaidrojuši sapņus. Veci ļaudis runā, ka senos laikos pie Vanagkalna bijusi sena kapsēta.
Senlatviešu upurkalniem bijuši dažādi nosaukumi — Vanagkalns, Upurkalns, Dievukalns, Velna kalns u. c. Vanagkalni Latvijā ir vairāki. Bieži kulta kalni atrodas pilskalnu tuvumā. Nelielas svētvietas senos laikos bija katrā zemnieka sētā, katrā ciemā un katrā novadā, kur pulcējās ļaudis no visa pilsnovada.