Viļķenes dobumakmens apzināts 1994. gadā. Tam tuvākais orientieris ir vecā Viļķenes pareizticīgo kapsēta. Pati Viļķene atrodas vairāku kilometru attālumā. Apzināšanas laikā akmens divās pusēs konstatētas rakumu bedres, pie akmens ievērotas tā šķembas un ogles. Liekas, ka dobumakmens atrodas savā sākotnējā vietā. Agrāk akmens atradies ganībās. Tas ir rupjgraudains, sarkanīgs, zemē iegremdēts granīts. Akmens augšējā daļa ar renes veida iekalumiem izveidota cilindriska, apakšējā daļa ir maz pārveidota, rupji apkalta. Akmens caurmērs ir 1,15–1,20 m, augšējās daļas augstums 0,5 m, visa akmens augstums — 0,85 m. Akmens vidū iekaltā noapaļoti cilindrveidīgā dobuma caurmērs ir 0,35 m, dziļums 0,15–0,22 m. Tā dibenā gar sāniem iekalta grope. Gar akmens augšējās daļas sāniem ik pēc 8,5 cm iekaltas 40 rievas jeb gropes, kas ir 5 cm platas. Ap akmeni, šķiet, jau jaunākos laikos aprakts grāvītis, kas vēlāk pielīdzināts. Šāda veida dobumakmeņi vairāk ir raksturīgi Kurzemei. Čakste, 2007.; Grīnbergs, 2009.; ar autora papildinājumiem.
Pirms gada ap akmeni ir iztīrīts alksnājs; tagad akmens atrodas tādā kā meža jeb alksnāja pļaviņā, caur kuru ved taciņa. Uz vienu pusi taciņa pa laipu, kas veidota no koku stumbriem, šķērso Urdziņas upīti, lai izbeigtos pļavā. Te krūmu malā ar lentām ir marķēts takas sākums. Pretējā virzienā taka ir tīrīta un ved paralēli Urdziņas upītei. Līdzās akmenim ir zīme ar uzrakstu „Bļodakmens”, tomēr attālāk no akmens nav nekādu norāžu, un nezinātājam būs visai grūti to atrast.
Satur informāciju no projekta:
Added by
www.latvijas-pilskalni.lv, www.senvietas.lv un hillforts.eu izveidotājs un uzturētājs.