Papildmateriāli:
- Rekomendācijas seno svētvietu apsaimniekošanai: Zemgales plānošanas reģions
- Projekta “Kulta identitāte” tūrisma karte
- Andra Grīnberga grāmatas “Zemgales reģiona senās kulta vietas” elektroniskā versija.
Pieci no mazajiem bedrīšakmeņiem izveidoti cietajos granīta un gneisa iežos, bet viens – sestais – pirmoreiz Latvijā konstatēts gadījums – salīdzinoši mīkstajā kaļķakmenī. Akmeņos esošās bedrītes tradicionālas savos izmēros – diametrs 5 līdz 8,3 cm, dziļums 0,5 līdz 2,7 cm. Sešiem bedrīšakmeņiem kopā konstatētas 10 bedrītes: četriem pa divām, diviem – pa vienai. Tiem, kam ir divas bedrītes, tās atrodas pretējās akmens pusēs. Unikāli bija arī tas, ka šie bedrīšakmeņi bija pirmie Latvijā, kas tika nosvērti – mazākie 4,5 un 5,1 kg smagi, divi lielākie – nedaudz smagāki par 10 kg.
Par šie bedrīšakmeņiem nav zināmas nekādas teikas vai nostāsti. Arī kalns ir bez vārda.
Aizkraukles muzejā viskvalitatīvāko informāciju interesentiem var sniegt pētniece Lilija Jakubenoka.