Avotiņš pieminēts jau 19. gs. dokumentos kā avots ar dziedinošām īpašībām. Tas atrodas ielejā, purvainā vietā, Sulupītes labajā krastā, kura ietek Melnupē. Avota dziļums ir 26 cm. Ūdens ir ļoti dzidrs. Avota dibenu klāj pelēkas krāsas nogulsnes. Apkārt avotam veidojas rūsas nogulsnes. Pagasta nozīmes pulcēšanās vieta. Nav iekļauts Valsts kultūras pieminekļu sarakstos.
Stāstījums
Teikā vēstīts, ka „gar Vizikokiem tek pa pauguru ieplakām Sulupīte, kurai senāk bijis duļķains ūdens kā suliņas. Kādu pāra simts metru lejup Vizikoku Broša mājas Sulupītes labajā pusē verd avots, kas saukts tiek par Acu jeb Galvaskausa avotu, par kuru iesaukts galvaskausa formas dēļ. Senāk uz to nākuši slimās acis mazgāt. Netālu no avota Sulupīte ietek Melnupē.” (Latviešu tautas teikas. 1991)
Pēc interneta avotiem, izrādās, ka, izstaigājot aizaugušo mežu un atpūtas vietu, nav izdevies atrast īsto avota vietu — tā norādīta pie Vizikoku mājām, lai arī piebraukšana sanāk no Dišleru puses un Vizikoku mājas ir pamestas. Katrā ziņā, tas norāda, ka avotam šobrīd nav tik viegli piekļūt, kā bija domāts (vairums cilvēku pārietu pa tilu pāri upei, bet tālāk pat nemeklētu). Informācijas stendā ir bijušas bērnu izdomātas teikas par avota rašanos. Avotam ir augsts dzelzs saturs (ūdens, kad pastāvējis pudelē, paliekot dzeltens), un pašam avotam esot galvaskausa forma.
