Liels piramidālas formas dižakmens, kura augstums no gravas puses sasniedz četrus metrus (!), bet apkārtmērs 12 m. Ar akmeni saistās teika par velnu. Akmens augstākajā šķautnē neliela iedobe, par kuras izcelsmi gan ir tikai minējumi. Gravas lejpusē, A virzienā no kokiem brīvs laukums, kas akmeni vēl vairāk izceļ. Gravas pusē vairāk atsegts, nogāzē. Vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 1669 – nosaukts kā Vaļģu Velna akmens – kulta vieta). Tuvumā atrodas latviešu skolotāja un rakstnieka Augusta Saulieša dzimtās mājas „Saulieši”, Sauliešu senkapi, daļēji sabrukusī Kārzdabas pareizticīgo baznīca. Tālākā apkārtnē apskatāma Cesvaines pils un Grašu muiža.
Stāstījums
„Reiz vecos laikos uz šā akmens Velns uzsēdies. Te sēdēdams, viņš sev bikses lāpījis. Ilkss tam bijusi par adatu. Par nelaimi uzreiz gailis iedziedājies. Velns to izdzirdējis, devis kājām ziņu. Sēdot Velns iesēdējis akmenī dobumu kā katlu, bet prom skriedams, tas ar kāju izrāvis strautiņu, kas Velna akmenim garām tek.” (Urtāns, 1990)
Netālu daļēji sabrukusī Kārzdabas pareizticīgo baznīca. Tā celta 1875.gadā un baznīcu projektējis vācbaltu arhitekts Roberts Pflūgs, kurš projektējis arī Rīgas pareizticīgo katedrāli. Tomēr jau padomju varas laikā baznīca pārstājusi darboties, nav tikusi uzturēta.
