Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis (VKPAI 222). Unikāls objekts Latvijas mērogā, sena pagāniska kulta vieta, par ko liecina gan kalna, gan akmens nosaukumi. Objekts privātīpašumā, labi kopta un uzturēta apkārtne. Dievu kalns vērsts Z–D virzienā. Tas ir apmēram 100 m garš kukuļveidīgs paugurs, kas Veclaicenes krāšņo ainavu vidū paceļas 240,1 m augstumā. 300 m uz dienvidiem no Dieva kalna ir Koruļu ezers, R Klotiņu ezers, attiecībā pret kuru kalns ir apmēram sešdesmit metrus augsts. Ar kraujām nogāzēm āža mugurai līdzīgais kalns paceļas ap 50 m virs apkārtnes. Paugura virsotnē, bet ne pašā augstākajā vietā, atrodas četri sūnām apauguši akmeņi. Lielākais no tiem tek saukts par Māras pēdas akmeni. Vosvu Māras pēdas akmens (garums 2,7 m, platums 2,3 m, augstums 0,3–0,7 m) virsmā saskatāmas uguns darbības pēdas. Akmenī vērojami vairāki iedobumi. Divi no tiem ir 16–18 cm gari, 7–8 cm plati un atgādina pēdu nospiedumus. Ģeologs V. Grāvītis izteicis hipotēzi, ka Vosvu Māras pēdas akmens izmantots saules rieta vizēšanai vasaras saulstāvju dienas vakarā. Pēc raksturīgajiem pēdas veida iedobumiem akmens pieskaitāms pie pēdakmeņiem. (J. Urtāns. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi) Kalna galā ir vēl deviņi citi prāvi akmeņi, kas saglabājušies no ledus laikmeta. Arheoloģiskie izrakumi, kas varētu tuvināt sapratni par senā kultakmeņa nozīmi un rituāliem, nav izdarīti. Objekts atrodas Veclaicenes aizsargājamo ainavu liegumā, ir Natura2000 tertorija.
Šo vietu vecie Šķepastu iedzīvotāji sauc par Marijas kalnu, jo tur Reugades Marija no Igaunijas baznīcas, lai uzkāptu zirgam mugurā, pakāpusies uz lielā akmens, un no tā laika divas pēdas palikušas akmenī. Citā variantā stāsta, ka Marija kāpusi uz ēzeļa un tad akmenī iespiedušās labi redzamās pēdas. Bet kur te pie Igaunijas robežas varēja ēzelis un Jaunava Marija gadīties? Latvijā pēdu veidošanās akmeņos saistīta pārsvarā ar Velnu (Urtāns, 1993). Šis ir zīmīgs reliģiju sinkrētisma piemērs, kad senās pagānisma reliģijas ticējumi un paražas ievijas kristīgajā reliģijā. Teikās sajaucas senlatviešu dievības Māras un kristiešu Marijas tēls. Ģeologs un seno tradīciju pētnieks Viktors Grāvītis 1985. gada Dabas un vēstures kalendārā raksta, kā viņš Māras pēdas akmenī uz Dieva kalna atradis seno cilvēku Saules lēktu un rietu vērotavu, tādu senču debesu observatoriju, jo novērošanas apstākļi tad, kad nebija koku, uz visām debesu pusēm bija ideāli.
Projekta “Kulta identitāte” arhīvs
