Zemgales Dabas Svētvietas

Maršruts:

Rīga – Aizkraukle – Jēkabpils – Aknīste – Vecumnieki – Bauska – Mežotne – Eleja – Vilce– Tērvete – Auce

Kopējais garums: 460,00 km

Ieteicamais transporta veids: autobuss, autotransports

Ieteicamais laiks: pavasaris, vasara, rudens

Pavadītais laiks: 2 dienas

Piedāvājam ceļojumu pa Zemgales senajām svētvietām sākt Rīgā un pa Daugavpils šoseju doties Aizkraukles virzienā. Pirmais apskates objekts ir Meļķītāru muldakmens, liels un iespaidīgs Latvijas dižakmens, ko daba apveltījusi ar elegantu iedobi- muldu. Senatnē latvieši muldu izmantojuši ziedošanai dieviem, bet mūsdienās tas ir interesants apskates objekts ar izaicinājumu pārvarēt milzīgā akmens izmērus un apskatīt muldu no augšpuses.

Tālāk ceļš ved pa Sēlijas ainaviskajiem ceļiem Lietuvas pierobežas virzienā uz mazpilsētu Aknīsti, kur pieturas vieta ir Saltupju svētavots. Avots ir interesants apskates objekts ne tikai, kā senā svētvieta, bet arī ūdens oranžās krāsas dēļ. Avota ūdens sastāvā ir liela dzelzs koncentrācija, tādēļ tā gultne ir iekrāsojusies košā rūsas krāsā. Avota gultnē atrodas dobumakmens, kas sendienās izmantots ziedošanai. Aknīstē var pakavēties ilgāk un apskatīt arī vienīgo Zemgales alu – Velna alu.

No Aknīstes ceļojums turpinās gar Lietuvas pierobežu uz Bauskas pusi. Pirmais apskates objekts Bauskas apkārtnē ir Bruknas Ragankalniņš. Pats ragankalniņš gan ir sasniedzams tikai ar gariem gumijas zābakiem kājās pie nosacījuma, ka ir sauss vasaras laiks un šķērsojamais purvs (500m) nav pārāk slapjš. Ragankalniņš atrodas pretī Bruknas muižai, ko noteikti vajadzētu iekļaut apskates sarakstā, gan saskaņojot ar muižas apsaimniekotāju.

Nākamais pieturas punkts ir Zemnieku sētas un lauksaimniecības mašīnu muzejs Gailīšos, kur novietoti divi no desmit Latvijas kausakmeņiem – Adžūnu Kausakmeņi. Zemgale ir vienīgais reģions, kurā atrasti kausakmeņi un muzejs ir vienīgā publiskā vieta, kur tos var apskatīt jebkurš interesents. Turklāt šis muzejs ir kā oāze plašajos Zemgales laukos, kur tūrists var gan paēst pusdienas, gan apskatīt interesanto muzeja ekspozīciju, gan atvilkt elpu ļoti ainaviski iekārtotajā pagalmā.

No Gailīšiem piedāvājam doties uz Mežotni un uzkāpt Mežotnes Vīna kalnā, kas senatnē izmantots kā kulta kalns. Kalnam ir labiekārtota pastaigu taka, kā arī iekārtota atpūtas vieta, kur var notiesāt līdzpaņemto launagu. No kalna paveras burvīgs skats uz Lielupi un var saskatīt arī Mežotnes pils jumtu.

Tālāk Rietumu virzienā ceļš ved uz Vilci, kur piedāvājam doties pastaigā uz Vilces velna gravu un velna tiltiņu, kur sendienās diezgan daudziem garāmgājējiem parādījies velns dažādos paskatos, varbūt „paveiksies” arī jums. Kad izstaigāts Vilces dabas parks, var aiziet līdz Vilces upītes Velna dziļumam, kur bezdibenī pazuduši zviedru karaļa dārgumi. Ja ir saulaina un silta diena, varbūt pat izdodas izpeldēties un ienirt līdz upes pazudušajai gultnei.

Tālāk dodamies uz Tērveti, kas pati par sevi ir vismaz vienas dienas vērts tūrisma objekts, bet mūsu maršrutā tajā ir iekļauti divi objekti – Tērvetes Svētais kalns, jeb Zviedru kalns un Tērvetes skolas Upurakmens.

Kā pēdējo apskates objektu Zemgales pašos Rietumos piedāvājam Ķeveles, jeb Karaļavotus, kur īpaši tīru un, pēc nostāstiem, dziedniecisku ūdeni ņem cilvēki vairākās paaudzēs. Interesanti, ka šos avotus īpaši iecienījuši lietuvieši.

Padzērušies veldzējošu un spēkus atjaunojošu ūdeni, varam doties mājās- Zemgales seno svētvietu ceļojums ir noslēdzies.