Foto: Ivars Ķelpis
Teika stāsta, ka priekš ļoti ilgiem gadiem starp Jaunlaicenes muižu un tagadējo Majora skolu, uz kalna pa kreisai rokai, bijis Sniķera ciemats. Vēl tagad kalnu sauc par “Sniķera kalnu”. Sniķera kalnā esot bijis zirgu un bišu dieva Ūsiņa tēls, no akmens izcirsts un smuki pulierēts. Uz krūtīm un uz pieres bijušas iekaltas pa trim bitēm. Ūsiņa tēls bijis uzstādīts bišu dārzā priekš tam uztaisītā vietā, un viņam ziedojuši visos svētkos, tādēļ arī Sniķera tēvam bijuši labākie zirgi un pilns dārzs bišu. Kad Opekalnā tika ietaisīta baznīca un iecelts mācītājs, tad tas licis Ūsiņu ierakt zemē. Pēcāk kāds to izracis un nolicis vecā vietā, bet palicis akls. Tad ņēmuši Ūsiņu un ierakuši uz Dēliņkalna. No tā laika Sniķeru mājas sākušas nīkt un pēdīgi izputējušas, tā ka tagad pat no ļaužu atmiņas izzudušas. Tikai ļoti veci cilvēki, kuri jau pa daļai izmiruši, pieminēja Sniķera mājas un Ūsiņu.
Ūsiņa akmens tēls, pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem, aizvests un noslēpts Dēliņkalnā. Attēlā redzamais akmens esot bijis blakus Ūsiņa akmenim, bet meliorācijas laikā nostumts lejā no kalna.
